Kāpēc cilvēki bieži maina darbu?

Personāla atlases speciālisti iesaka darba meklētājiem nemainīt pārāk bieži darba vietas, jo lielākā daļa darba devēju piesardzīgi izturas pret cilvēkiem, kuri bieži maina darbu. Tas ir pilnīgi saprotams – reti kuram gribēsies pieņemt darbā cilvēku, iztērēt naudu viņa apmācībai, bet pēc mēneša saņemt atlūgumu. Darba devējiem patīk labāk neriskēt, tāpēc viņi uzreiz atsakās no kandidāta ar „bagātu” darba pieredzi.

Kāpēc cilvēki bieži maina darbu

Skrējējs vai lēkātājs maina darba vietu vairākas reizes gadā, bet viņa CV atgādina telefona grāmatiņu. Šie skrienošie un lēkājošie kā sienāži no vienas vietas uz otru darbinieki personāla atlases speciālistu acīs izraisa lielu neuzticību, tāpēc, ja šis kandidāts netiek ”atsijāts” uzreiz, tad tas tiek nopietni pārbaudīts.

Jēdziens „lēkātājs” ir zināms vēl no senajiem padomju laikiem. Staļins savā laikā piedāvāja pieņemt likumu, kurš aizliegtu darbiniekiem patvaļīgi mainīt darba vietas. „Mums ir jāsavalda šie 10-15% sliņķi, iemetēji, lēkātāji… Tos, kuri pārkāps šo likumu, jāliek cietumā”, – teica toreiz tautas vadītājs. Stagnācijas gados karikatūristi lēkātājus zīmēja ar spārniņiem un uzblīdušu darba grāmatiņu rokās. Toreiz ar tādiem darbiniekiem cīnījās visa Padomju Savienība.

Tagad laiki ir mainījušies – mūsdienās par biežu darba mainīšanu cietumā vairs nevienu neliek, bet attieksme pret šīs kategorijas darbiniekiem nav mainījusies.

Bieži vien personāla atlases aģentūras „lēkātājus” vispār neaplūko kā normālus pretendentus uz vakancēm. Bet ASV uzskata, ka bieža darba maiņa ir attaisnojama tikai tad, ja darbinieks katru reizi iet uz augstāku amatu. Japānā darbinieku pieņem darbā uz visu mūžu — katrs trešais uzlecošās saules zemes iedzīvotājs nostrādā visu mūžu vienā uzņēmumā.

Pašai par sevi darba maiņai nav negatīva nozīme, jautājums ir tikai tāds – kāda iemesla pēc tiek mainīts darbs? Kādi faktori liek speciālistiem bojāt savu darba reputāciju, bet savu CV pārvērst par uzņēmumu sarakstu?

Cēloņu noskaidrošana

Pastāv uzskats, ka cilvēks bieži maina darba vietas, jo vēlas saņemt lielāku algu un labāk dzīvot…, proti, vēlas labākus darba apstākļus. Tik pat labi par biežu darba vietu maiņas cēloni varētu kalpot arī darba meklētāja nesaticīgais raksturs, dažādi konflikti kolektīvā, psiholoģiskais diskomforts, karjeras perspektīvu trūkums, pārcelšanās uz citu pilsētu vai algas izmaksas aizkavēšana, ģimenes apstākļi, uzņēmuma slēgšana. Bet tik pat labi var vispār nebūt nekādu cēloņu.

Šodien varam izdalīt vairākas darba meklētāju grupas, kuri pieskaitāmi pie „lēkātāju” kategorijas.

Pastāvīgumu nevajadzētu gaidīt no jauniem speciālistiem – daudzi no viņiem vēl nav līdz galam izlēmuši, kur un kā sevi realizēt, saprast kādas ir biznesa prasības, iegūt darba pieredzi un pamēģināt sevi dažādos virzienos. Daudzi personāla atlases aģentūru speciālisti uzskata, ka gados jauni darbinieki bieži vien maina darbu tāpēc, ka vēlas saņemt lielāku algu, ka arī nevēlas samierināties ar negatīviem faktoriem. Panākumus gūst tikai tie, kuriem izdodas realizēt savas profesionālās īpašības un ambīcijas uzņemto saistību ietvaros, kā arī izdodas iemācīties strādāt piedāvātajos darba apstākļos.

Pie vēl vienas sprinteru kategorijas jāpieskaita vidējā vecuma darba meklētājus kuriem jau ir zināma darba pieredze. Šādi speciālisti nebaidās pamest savu iepriekšējo darba vietu un sāk „ceļot”, lai realizētu savas ambīcijas, vēloties atrast daudz ienesīgāku darba vietu.

Bieži vien kandidāts nav absolūti vainīgs pie tā, ka viņš uzņēmumā nostrādājis pavisam neilgu laiku. To var ietekmēt daudzi objektīvi faktori: uzņēmuma pārvākšanās uz citām telpām (vai arī paša darbinieka pārcelšanās uz citu dzīves vietu), kuras atrodas citā pilsētā, vadības maiņa, kam parasti seko uzņēmuma sastāva maiņa, darba nosacījumu vai apstākļu izmaiņas. Tomēr lielākā daļa iemeslu, kuri ir galvenie darba maiņas motīvi, ir subjektīvi: reālā alga ir zemāka nekā bija solīts darba pārrunās, netiek apmaksātas slimības lapas un atvaļinājumi, šaurs pienākumu loks, neinteresants rutīnas darbs, nav nekādas izaugsmes iespējas.

Mēdz būt arī tādi darba meklētāji, kuri ir ļoti nesaticīgi. Šo īpašību saskatīt darba intervijas laikā ir ļoti grūti, jo kandidāti to rūpīgi slēpj. Viss nāks gaismā vēlāk, kad šāds cilvēks tiks pieņemts darbā. Rezultātā – pastāvīgi konflikti un nebeidzami apvainojumi. Šī problēma saistīta ar cilvēka personību un raksturu, emocionālo nelīdzsvarotību un nespēju strādāt komandā. Bieži vien tās ir paaugstināta pašnovērtējuma vai neliela potenciāla sekas. Protams, šādi darbinieki nespēj ilgi noturēties vienā vietā.

Jāatzīmē, ka pēdējā laikā tiek daudz runāts par jaunu lēkātāja paveidu – „apvaldījušais lēkātājs”. Tas ir kandidāts, kurš atrodas stresa stāvoklī. Viņš dodas projām no labas darba vietas, bez jebkāda mērķa, un dodas meklējumos. Bieži vien psiholoģiskā krīze liek cilvēkiem mainīt profesiju un savu nodarbošanos. Šādi meklētāji bieži vien paši nemaz nezina, ko vēlas, tāpēc sāk dzīties pakaļ jebkurai vakancei. Šī iemesla dēļ vajadzētu ļoti uzmanīgi izturēties pret tiem cilvēkiem, kuriem ir pāri 30, bet viņi samērā regulāri maina darbu, jo tas kā reizi varētu būt saistīts ar psiholoģiskām problēmām.

Skrien, darba meklētāj!

Bez šaubām, darba devēji nemēdz būt sajūsmā par darba meklētājiem, kuri bieži maina darbu. Ko tādā gadījumā darīt kandidātam? Lai Jūsu CV neizmestu papīra grozā uzreiz pēc tā izlasīšanas, vēlams nenorādīt visas iepriekšējās darba vietas. Labāk nepiesaistīt personāla atlases speciālista uzmanību biežajai darba maiņai. Šajā gadījumā vispiemērotākā taktika būtu novirzīt uzmanību no biežas darba maiņas un pievērst Jūsu zināšanām un sasniegumiem.

Ja darba meklētāja darba vietas maiņa notika no viņa neatkarīgu apstākļu rezultātā (piemēram, sakarā ar uzņēmuma bankrotu vai arī darba meklētājs izlēma pārcelties uz citu pilsētu), tad pretendentam vajadzētu īsumā par to pastāstīt pieteikuma vēstulē un izdarīt atbilstošas atzīmes savā CV. Tādējādi, pretendents spēs pierādīt darba devējam, ka viņš nav nekāds lēkātājs.

Un pats galvenais – pretendentam jābūt gatavam tam, ka viņam pārrunās nāksies pastāstīt par savu darba pieredzi. Tātad, Jums ir jāsagatavo paskaidrojumi, kas attaisnos biežo darba maiņu. Intervijai jānotiek pozitīvā gaisotnē. Nekādā gadījumā nenomelnojiet iepriekšējo darba devēju, kā arī nesūdzieties par grūtībām, pat tad, ja tās bija objektīvas. Labāk izceliet un sniedziet loģisko risinājumu tam, kāpēc Jūs tik bieži mainījāt darba vietas, kā arī pierādiet to, ka piedāvātā darba vieta ir tieši tas, ko Jūs tik ilgi meklējāt.

Ņemsim darbā „lēkātāju”?

Kandidāta darba pieredzei, kura vairāk atgādina detektīva romānu, jākalpo par signālu tam, ka šī persona ir rūpīgāk jāiepazīst.

Daudzi darba devēji uzdod sev jautājumu: kā izturēties pret tādiem kandidātiem? Uz šo jautājumu nav viennozīmīgas atbildes. Jāatzīmē, ka daudzas lietas atkarīgas no uzņēmuma kadru politikas un darba devēja izvirzītajiem mērķiem.

Ja pretendentam tomēr izdevās ar kaut ko ieinteresēt personāla atlases speciālistu un viņš ir uzaicināts uz darba interviju, tad tomēr vajadzētu rūpīgāk papētīt šo pretendentu, noskaidrot biežās darba maiņas cēloņus, jo ne jau visi lēkātāji ir problemātiski cilvēki. Šādu kandidātu var pieņemt darbā tikai tādā gadījumā, ja viņa biežās darba maiņas cēloņi būs pārliecinoši.

Ja pastāv iespēja ievākt rekomendācijas par potenciālo darbinieku, tad labāk to izmantot. Tas palīdzēs izvairīties no nekvalificēta darbinieka pieņemšanas darbā. Pats galvenais šādas pārbaudes laikā – objektīvi novērtēt kandidāta darbu, pamatojoties uz dažādiem viedokļiem. Pietiks aprunāties ar diviem-trīs rekomendāciju devējiem. Ja runa iet par darba meklētājiem, kuri ir nostrādājuši divus mēnešus vienā darba vietā, bet nedēļu kādā citā vietā, tad šādā gadījumā būtu ieteicams aprunāties ar kādiem četriem vai pat sešiem rekomendāciju devējiem, lai iegūtu izsmeļošu informāciju.

Pirmām kārtām no rekomendācijas devēja vajadzētu noskaidrot, kāpēc šis cilvēks aizgājis no darba. Tāpat vajadzētu pavaicāt, vai kandidāts varēja palikt šajā uzņēmumā. Tādejādi, pēc pārbaudes personāla atlases speciālists varēs būt pārliecināts par to, ka visa CV norādītā informācija atbilst patiesībai (vai tieši pretēji). Tikai pēc tam vajadzētu izdarīt tālejošus secinājumus par kandidātu.

Izvēle ir Jūsu ziņā

Protams, darba devējiem nepatīk tādi cilvēki, kuri bieži maina darba vietas. Lielākai daļai patīk uzticami, uzņēmumam lojāli darbinieki, kuri var un vēlas strādāt šajā uzņēmumā. Bet tai pat laikā, cilvēkiem, kuri paspējuši nomainīt vairākas darba vietas, piemīt zināma pieredze un zināšanas. Turklāt viņi ir komunikabli (izņēmums ir tikai tie gadījumi, kad par darba vietas maiņu kalpoja problēmas ar kolektīvu). Bet daudzos uzņēmumos sapņo tieši par tādiem darbiniekiem. Tāpēc daži darba devēji tomēr pieturās pie principa „Kas neriskē, tas nedzer šampanieti!” un apzināti riskē, pieņemot darbā tādu cilvēku, kurš nekad nav ilgi noturējies nevienā darba vietā.

Foto:dinostock,www.photoxpress.com

< Iepriek??jais raksts
Dārgās komunikācijas kļūdas
Par autoru
StarStyle

Sieviešu apģērbu interneta veikals StarStyle piedāvā saviem klientiem īpaša dizaina apģērbu, kas izcels Jūsu personību uz apkārtējo fona. Jūs pamanīs! Jūs būsiet zvaigzne, kas mirdz visspožāk!

1 Koment?rs ?im rakstam. Pievieno ar? savu viedokli!

  1. Karjerists 05/12/2010 at 15:41 -

    Pilnīgas muļķības! Ja tie personāla atlases speciālisti (kā viņi sevi lepni dēvē) tik aizdomīgi izturās pret tiem, kuri mēdz pieņemt izaicinājumus un mainīt savu dzīvi daudz biežāk nekā ikdienas rutīnas pārņemtie, tad tā ir viņu problēma. Pats esmu pietiekami daudz izmēģinājis roku – gan savā biznesā, gan pamainot darba galdus (jā tieši darba galdus, jo kāda starpība, kā sauc iestādi, kurā strādā) un jūtos ļoti komfortabli. Spēju būt daudz uzņēmīgāks pret pārmaiņām nekā lielākā daļa cilvēces un tāpēc uzskatu, ka esmu daudz spējīgāks pārvarēt krīzes situācijas nekā tie, kuri gadiem tup vienā darba vietā un ar milzīgām sāpēm uztver jekurus jauninājumus pat paši savā darba vietā. Tā, ka viss ir relatīvs un personāla speciālistam būtu rūpīgāk jāiedziļinās personībā, nevis visgudri un pašpārliecināti jāizdara spriedums par cilvēku, kuru viņš nepazīst, un kurš, visticamāk ir desmitiem reižu pārāks profesionālis par šādu personāla ekspertu. :) )