Kafija – draugs vai ienaidnieks?

Jau gadiem ilgi zinātnieki strīdas par kafijas (precīzāk sakot – kofeīna) ietekmi uz cilvēka organismu. Kā liecina pēdējie statistikas dati, tad 300 – 500 mg kofeīna diennaktī neizrāda uz cilvēka organismu nekādu negatīvu ietekmi. Vidējais kofeīna daudzums 1 kafijas tasītē – 80 miligrami. Protams, šis skaitlis atkarīgs no tā, kādā veidā tiek patērētā kafija. Ja kafija ir grauzdēta, tad šis skaitlis būs – 80 – 115 mg, šķīstošā kafija – 65 – 71 mg, espresso – 40 miligrami (uz tasīti 30 g).

Kafija

Vai tiesa, ka hipertoniķi nedrīkst dzert kafiju? Kā liecina neskaitāmie zinātnieku veiktie eksperimenti, tad nav konstatēta nekāda objektīva un ticama saikne starp kofeīna daudzumu (līdz 300 miligramiem) un arteriālā asinsspiediena izmaiņām. Pētījumu veiktie statistikas dati, kurus veikusi medicīnas studentu grupa 33 gadu garumā, neuzrādīja nekādas novirzes no parastā statistiski vidējā arteriālā asinsspiediena rādītāja līmeņa. Bez šaubām, pacientiem, kuri slimo ar arteriālo hipertoniju, kafiju vajadzētu dzert ļoti uzmanīgi.

Cilvēkiem, kuri dzer kafiju, novērots mazāks infarktu skaits, nekā tiem, kuri to nedzer.

Ļaunprātīga kafijas dzeršana var novest pie infarkta? Atkal minēsim pētījumu statistikas datus. Skotijā tika veikts pētījums, kurā piedalījās 10359 brīvprātīgo. Rezultāti bija šokējoši – cilvēkiem, kuri lieto kafiju, miokarda infarktu skaits izrādījās mazāks, nekā tiem, kuri vispār nedzer kafiju! Tik cerīgs efekts bija novērots pētījuma dalībniekiem, kuri katru dienu izdzer 3 tasītes kafijas.

Kā parādīja pētījuma rezultāti, tad cukura diabēta slimnieki var droši lietot kafiju, protams, mērenās devās.

Ļoti interesanta situācija izveidojās ar cilvēkiem, kuri slimo ar Parkinsona slimību! Mediķi izpētīja apmēram 8000 japāņu izcelsmes amerikāņu veselības stāvokli 30 gadu garumā un nonāca pie slēdziena, ka tie, kuri izdzēra ne vairāk par 3 tasītēm kafijas dienā, riskēja saslimt ar šo slimību piecas reizes mazāk!

Veicinot vielapmaiņas uzlabošanos, kofeīns, nelielās devās, veicina cilvēka ķermeņa masas samazināšanos. Izņemot iepriekš minēto, kofeīns stimulē liptīna – tauku nogulu sadedzināšanu aktivizējoša hormona darbību, kurš stimulē termoģenēzi un apetītes mazināšanos.

Jautājumā par kafijas ietekmi uz potenci, zinātnieki pagaidām nav nonākuši pie kopsaucēja, kaut gan daži no viņiem tomēr uzskata, ka kofeīns pozitīvi ietekmē erektīlo funkciju, kas izskaidro to faktu, ka vīriešiem, kuri lieto kafiju, ir lielāks bērnu skaits.

Kofeīns pozitīvi ietekmē erektīlo funkciju.

Kas vēl bez kofeīna ir kafijas sastāvā? Tās, vispirms, ir minerālvielas, tādas, kā, piemēram, nātrijs, sērs, dzelzs, fosfors un azots, magnijs un hlors. Vēl kafijas sastāvā atrodas organiskās aminoskābes un B grupas vitamīni.

Jūs būsiet pārsteigtas par pēdējiem mikrobioloģisko pētījumu datiem! Izrādās, ka tējā ir vairāk kofeīna, nekā kafijā! Vienvārdsakot – 5 tējas krūzes satur tik pat daudz kofeīna, cik 10 tabletes pretsāpju līdzekļi vai 3 – 4 tasītes grauzdētas un maltas kafijas pupiņas. Ja mēs salīdzinām ar šķīstošo kafiju, tad viena tasīte šķīstošās kafijas satur tik pat daudz kofeīna, cik viena tējas krūze.

Par maltu vai šķīstošo kafiju varam teikt sekojošo: nefiltrētas kafijas sastāvā ir vielas, kuras ietekmē lipīdu līmeni. Pārējos gadījumos viss atkarīgs no kafijas cienītāja gaumes.

Protams, pētījumi – tā ir vajadzīga lieta, bet objektīvi pētījumi – vēl vajadzīgāka lieta. Tomēr mēs neieteiktu vadīties tikai pēc statistikas datiem, bet vairāk pieturēties pie tā, ka mēs visi esam dažādi, un kas zina, varbūt tieši mums jābūt jo sevišķi uzmanīgiem ar šī brīnišķīgā dzēriena lietošanu.

Foto: © Kavita,www.photoxpress.com

Par autoru
StarStyle

Sieviešu apģērbu interneta veikals StarStyle piedāvā saviem klientiem īpaša dizaina apģērbu, kas izcels Jūsu personību uz apkārtējo fona. Jūs pamanīs! Jūs būsiet zvaigzne, kas mirdz visspožāk!