Kā cilvēki strādā citās valstīs?

Mēs visi laiku pa laikam dusmojamies: darba diena tik gara, atvaļinājums tik īss, bet brīvdienas paiet nemanot, jo tās taču ir tikai divas dienas nedēļā… Tomēr mūsu darba likumdošana nav nemaz tik briesmīga, kā mēs domājam. Ticiet mums, salīdzinājumā ar dažām valstīm, kur cilvēki strādā tā, kā mēs pat nespējam iztēloties, mēs dzīvojam kā „nieres pa taukiem”. Kaut gan ir valstis, kur cilvēki strādā daudz mazāk…

Kā cilvēki strādā citās valstīs

Japāna

Droši vien vēl strādīgāku nāciju būs grūti atrast (visticamāk, Jūs nemaz neatradīsiet). Oficiālā darba diena viņiem ir tāda pati kā mums – no 9:00 līdz 18:00, tomēr pastāv nerakstīts likums, saskaņā ar kuru, viņiem jāierodas darbā 15–20 minūtes agrāk par savu tiešo priekšnieku, bet aiziet mājās uzreiz pēc darba dienas beigām – tas ir īsts nonsenss. Pie kam, ne vienmēr virsstundas tiek apmaksātas. Pusdienas pārtraukums – 45 minūtes, no kurām 15–20 tiek atvēlētas ēšanai, bet pārējais laiks – miegam. Ņemot vērā to, ka darba nedēļa var ilgt 60 stundas, plus 1,5–2 dienā katrs japānis pavada ceļā, tad Japānā radās nopietna sociālā problēma – „miršana no pārstrādāšanās” („karosi”), tostarp arī miega trūkuma dēļ. Tāpēc visur, kur tik vien tas iespējams (vilcienā, ja izdevās apsēsties, darbā pusdienas pārtraukumā utt.) japāņi guļ.

Jēdziens „atvaļinājums” pastāv tikai nomināli (tas sastāda 10 darba dienas, un par katru nostrādāto gadu tiek pievienota vēl viena diena). Parasti atvaļinājums netiek izlietots atpūtai, bet slimošanai vai īpašiem gadījumiem (piemēram, tuvinieku bēres). Mācību atvaļinājumi praktiski nepastāv. Uz papīra, iespējams, pastāv, bet reālajā dzīvē nekā tāda nav. „Darba nokavēšana” un „pīppauze” – tās japāņiem ir absolūti neskaidras un svešas frāzes. Atcerieties to tad, kad kārtējo reizi sūrosieties par savu darbu!

Darba samaksu veido 17–18 algas gadā, lielākoties uz bonusu rēķina, kuri tiek izmaksāti divas reizes gadā. Laba mēneša alga sastāda trīs-četrus tūkstošus dolārus mēnesī. Pat MacDonalds darbinieks pelna aptuveni 7 dolārus stundā, bet strādājot 5 dienas nedēļā tie būs apmēram 1200 ASV dolāri mēnesī.

ASV

Protams, amerikāņiem līdz japāņiem vēl tālu, bet tai pat laikā par sliņķiem viņus nevar nosaukt, kā arī attieksme pret darbiniekiem tur bieži vien ir stingrāka, nekā pie mums.

Darba diena birojos ilgst 8 stundas, darbs parasti sākas plkst. 9:00 no rīta, bet beidzas plkst. 17:00 vai 18:00 atkarībā no tā, vai darbinieks ņem vienu stundu ilgu pusdienas pārtraukumu (daudzos uzņēmumos darbinieks var pats to izlemt, tāpēc lielākā daļa biroju darbinieku ēd tieši savā darba vietā, lai pabeigtu darbu ātrāk) – tas, bez šaubām ir liels pluss. Tomēr pret darba kavēšanu šeit izturas ļoti negatīvi. Ja cilvēks nokavē darbu kaut vai 5 minūtes divas vai trīs reizes neilgā laika periodā (teiksim, mēneša laikā), tad viņš tiks atlaists no darba, neskatoties uz viņa profesionālajām īpašībām. Atvaļinājums sastāda 2–3 nedēļas gadā (proti, 10–15 darba dienas) atkarībā no darba stāža (15 dienas – pēc pieciem nostrādātiem gadiem). Mācību atvaļinājumi nav paredzēti, jo augstākās izglītības mācību iestādēs ir ļoti elastīga sistēma.

Darba devējs parasti apmaksā saviem darbiniekiem medicīnisko un dzīvības apdrošināšanu (pret nelaimes gadījumiem). Virknē uzņēmumu (galvenokārt lielos uzņēmumos) kompensē pat mācību vai kvalifikācijas paaugstināšanas izmaksas, kā arī bieži vien tiek kompensēti pārcelšanās izdevumi. Tādas lietas, kā, piemēram, sporta zāles apmeklējumu vai mobilā telefona sarunu apmaksāšana ASV netiek praktizētas.

Visprestižākās ir ārsta vai advokāta profesijas, viņu algas sastāda sākot no 70 000 tūkstošiem dolārus gadā (proti, sākot no 5800 dolāriem mēnesī).

Kuba

Runājot par Kubu jeb „Brīvības salu”, tad darba jomā tā pilnībā attaisno savu nosaukumu, jo tā ir sala, kura ir absolūti „brīva no darba”. Paaudze no 18 līdz 30 gadiem – tie ir cilvēki bez noteiktas nodarbošanās, kuri, nespējot neko mainīt, vienkārši izbauda brīvību no darba. Protams, tikai tik lielā mēra, cik cilvēks spēj būt laimīgs bez naudas. Dienā lielākā daļa ģimenes locekļu atrodas mājās (vai arī savu māju tuvumā, kuras piemērotāk būtu saukt par būdām). Starp citu, vīrieši Kubā bieži vien dzīvo uz savu sievu rēķina, kuras strādā par prostitūtām. Kaut gan šī nodarbe netiek afišēta, jo prostitūcija ir aizliegta ar likumu, tomēr Kubā jebkurai sievietei ir sava cena, bet šī nodarbe nav nekas nosodāms, bet absolūti normāla parādība.

Protams, valstī ir arī citronu, apelsīnu, cukurniedru un tabakas plantācijas (Kuba, pateicoties augsnei un klimatam, ir ideāla vieta niedru audzēšanai). Tiesa, algas šajā nozarē ir viszemākās – ne vairāk kā 10 dolāri mēnesī, strādājot smagos darba apstākļos, tāpēc lielākoties lauksaimniecības darbos tiek nodarbināti tie cilvēki, kuri pārkāpuši likumu.

Vēl dažas rūpnīcas ražo visā pasaulē labi pazīstamos cigārus, tāpēc algas šeit ir mazliet augstākas, nekā plantācijās. Bet no darba brīvajā laikā rūpnīcu darbinieki „piepelnās” tirgojot cigārus uz ielas – viņi pārdod tos tūristiem par zemākām cenām, nekā tie nopērkami veikalos.

Pēdējā laikā arvien lielākus apgriezienus uzņem tūrisms un pakalpojumu joma. Tūrisma nozares ieņēmumi sāk pārsniegt pat tik svarīgas Kubai nozares, kā, piemēram, cukura, ruma un cigāru ražošana, niķeļa iegūšana. Tāpēc dabūt darbu tūrisma nozarē tiek uzskatīts par lielu veiksmi.

Savukārt Kubas izglītības sistēma joprojām ir augstā līmenī. Havannas universitāte gatavo visdažādāko profesiju speciālistus, bet sava vēriena un studentu skaita ziņā tā var sacensties ar daudzām Eiropas lielākajām universitātēm. Tikai speciālisti šajā valstī nav pieprasīti, bet valsti kubiešiem pamest ir tik pat grūti, kā padomju laikos cilvēki varēja izkļūt ārpus „dzelzs priekškara”.

Tāpēc rodas jautājums – vai mums vajadzīga tāda bezdarbība, ja tā tiek iegūta par tādu cenu?!

Starp citu!

Japānā svētku svinēšana darba vietā – tas ir absurds, izņemot uzņēmuma dibināšanas dienu. Dzimšanas dienas – tie ir ļoti personiski svētki, tāpēc tos nav pieņemts svinēt daba kolēģu lokā.

ASV dzimšanas dienas un citus darbinieku svētkus nav pieņemts plaši svinēt. Maksimums tiek atnesta torte, pie kam visbiežāk tas notiek vienu reizi mēnesī – parasti tā ir pēdējā mēneša darba diena, kad visi darbinieki, kuriem bija dzimšanas diena šajā mēnesī, cienā ar torti pārējos. Vēl ASV uzņēmumos tiek praktizēts „bagel time” („radziņu” laiks), kad visi uzņēmuma darbinieki sanāk kopā reizi nedēļā uz 15–20 minūtēm, dzer tēju ar radziņiem un stāsta viens otram par jaunumiem.

Kubā dejo un līksmo gandrīz katru dienu. Šeit tiek rīkoti svētki praktiski katru dienu bez jebkāda iemesla.

Par autoru
StarStyle

Sieviešu apģērbu interneta veikals StarStyle piedāvā saviem klientiem īpaša dizaina apģērbu, kas izcels Jūsu personību uz apkārtējo fona. Jūs pamanīs! Jūs būsiet zvaigzne, kas mirdz visspožāk!