Kā atpazīt melus? 2.daļa

Mums visiem jākontaktējas ar citiem cilvēkiem, tā reiz ir iekārtota pasaule. Cilvēki paziņo viens otram informāciju, kopīgi izstrādā jaunas idejas, iepazīstas viens ar otru, uzlādējas ar pozitīvām un negatīvām emocijām – tas viss notiek kontaktēšanās laikā. Parasti mums ļoti nepatīk, ja kāds mums melo, bet mēs to neredzam. Bez šaubām, mēs visi sapņojam iemācīties atpazīt melus, tikai bieži vien tas nav iespējams, jo cilvēks nespēj atšķirt pat savus melus no realitātes. Tomēr, lai saprastu to, ka kaut kas nav kārtībā, nav nepieciešamas īpašas ierīces – pietiks tikai ar to, ja Jūs sarunas laikā pievērsīsiet uzmanību dažām pazīmēm, kuras parādīsies Jūsu sarunas biedram, kas apstiprinās viņa teikto, vai arī pilnībā neatbildīs teiktajiem vārdiem.

Kā atpazīt melus 2

Esiet uzmanīgas, un neizdariet pārsteidzīgus secinājumus, lai cik arī vērīgas Jūs nebūtu, Jūs nekad nevarat būt pilnīgi pārliecināta par to, ka Jūsu sarunas biedrs melo, jo pat Šerloks Holms reiz turēja aizdomās meiteni par smaga nozieguma izdarīšanu, uzskatot viņas neveiklo žestu par mēģinājumu noslēpt taisnību. Vēlāk noskaidrojās, ka meitenei vienkārši bija neērti par to, ka viņai nebija nopūderēts deguns.

Kāds darbības princips?

Parasti meli ir neizdevīgi tam, kas tos izdomā. Viņš izjūt diskomfortu, ir nervozs, baidās, ka viņu var atmaskot pat tad, ja tā ir pavisam nevainīga lieta. Bet kad runa ir par nopietnām lietām, kas var ietekmēt cilvēka tālāko dzīvi, tad, gadījumā, ja noskaidrosies patiesību, pareizi uzvesties spēs tikai cilvēks ar labu izturību. Ja mēs zināsim, kam jāpievērš uzmanību, tad tas palīdzēs mums labāk atpazīt to, kad cilvēks melo, bet kad runā patiesību. Aplūkosim šīs pazīmes tuvāk.

Valoda

Bezjēdzīgi fakti. Lai padarītu savu stāstījumu pārliecinošāku, cilvēki cenšas piesātināt savu izdomāto stāstu ar reāliem notikumiem, kam nav nekā kopīga ar sarunas priekšmetu. Piemēram, ja Jūs vēlaties kaut ko uzzināt par cilvēkiem, ar kuriem satikās Jūsu sarunas biedrs, ko viņš, pieņemsim, vēlas noslēpt, tad Jūs dzirdēsiet garus un plašus stāstus par to, cik jauks bija ēdiens, lielisks laiks, brīnišķīgs interjers, bet par pašiem cilvēkiem Jūs dzirdēsiet ļoti skopu informāciju. Īsāk sakot, Jums ļoti sīki aprakstīs vispārējo fonu, bet gleznas vidū iezīmēs tikai izsmērētu skici.

Atbilde stilā “nojaut pats”. Jāseko tam, lai cilvēks Jums atbildētu tieši, tai pat laikā nevajadzētu izdarīt uz viņu spiedienu. Ielāgojiet, ka atbildot uz jautājumu ar pretjautājumu – tā ir tikai netieša atbilde.

Piemēram, ja Jūs uzdevāt jautājumu: “Vai Tu šodien skatījies televizoru?”, bet Jums atbildēja: “Tu taču zini, ka es to nevarēju darīt?” – tad jāsaprot, ka tā ir izvairīšanās no atbildes. Vēlamies Jūs informēt, ka cilvēki var atbildēt šādi tikai tāpēc, ka viņi ir apvainojušies par neuzticības izrādīšanu, tāpēc nevēlas atbildēt tieši.

Cits netiešas atbildes variants, kad Jums piedāvā pašai izdomāt līdz galam, jo Jums netika sniegta skaidra atbilde, piemēram, Jūs uzdevāt jautājumu: “Jūs esat pārliecināts, ka varēsiet to salabot?”, bet tai sekoja atbilde: “Draugi mani uzskata par lielisku meistaru!”. No tā var izdarīt secinājumu, ka cilvēks nav pārliecināts par saviem spēkiem, bet nevēlas to atzīt.

Kā Jūs pavaicājāt – tā arī Jums atbildēja. Ja cilvēks savā atbildē lieto precīzas frāzes no Jūsu jautājuma, kā arī pilnībā atkārto jautājumu pirms tam, kā sniegt uz to atbildi, tad tas var liecināt par to, ka cilvēks nav atklāts. Tādās situācijās Jūsu sarunas biedrs nepaspēj izdomāt, ko atbildēt, tāpēc izmanto Jūsu vārdus vai arī cenšas novilcināt laiku pirms atbildēšanas, lai varētu paspēt sacerēt patiesu un ticamu atbildes versiju.

Anekdote atbildes vietā. Pievērsiet uzmanību “amizantām” atbildēm. Jūs uzdevāt jautājumu, Jums asprātīgi atbildēja, Jūs to novērtējāt, pasmējāties un pārgājāt pie cita jautājuma vai izlēmāt vairāk neapgrūtināt savu sarunas biedru ar jautājumiem – tā ir parasta situācija. Tikai Jums vajadzētu aizdomāties, ja cilvēks atbildes vietā bieži vien pasaka kādu joku, tā vietā, lai sniegtu tiešu atbildi, iespējams, viņš to dara apzināti.

Pēkšņa runas ātruma maiņa. Bieža klepošana, strauja sarunas tempa maiņa – no normāla uz daudz ātrāku vai uz daudz lēnāku, var nozīmēt to, ka cilvēks nervozē, iespējams, melo. Uz to norāda jebkuras, objektīvi nepamatotas balss toņa izmaiņas.

Ja stāstījuma laikā cilvēks atgriežas atpakaļ savā stāstā un papildina to ar kaut ko: precizē, saka, ka aizmirsa kaut ko pieminēt, pievieno detaļas, tad tas norāda uz to, ka stāstījums ir patiess. Izdomātu stāstu ir grūti atcerēties, papildināt stāstījuma vidū, bet pēc tam turpināt izdomāt līdz galam – pastāv liela iespēja apjukt un sapīties vārdos.

Ķermenis

Ja cilvēks ar rokām pieskaras sejai: kasa degunu, piesedz muti, tad tās ir skaidras pazīmes tam, ka viņš zemapziņā slēpj kaut ko no Jums, liek barjeras starp jums. Vēl vajadzētu ņemt vērā to, ka tad, ja sarunas biedrs visu laiku maina kāju stāvokli, piemēram, pārkrusto kājas, vai vispār pasper soli atpakaļ. Tas norāda uz vēlmi iet projām, norobežoties no Jums, lai noslēptu kaut ko. Jo sevišķi jāpievērš uzmanību kustībām uz aizmuguri, kad Jūs uzdodat jautājumus. Ja atbildētāja galva strauji tiek atliekta uz atpakaļu vai uz leju, tad, pilnīgi iespējams, tas ir mēģinājums noslēgties.

Emocijas

Slikta reakcija. Sekojiet sava sarunas biedra emocijām. Ja cilvēks kaut ko slēpj no Jums, tad emocijas var izpausties ar novēlošanos, neierasti ilgi palikt uz cilvēka sejas, bet pēc tam pēkšņi pazust, parādīties agrāk, nekā Jūs pabeigsiet frāzi. Tas notiek tāpēc, ka cilvēks saspringti domā par kaut ko savu, slikti uztur sarunu un demonstrē emocijas, kuras patiesībā neizjūt. Piemēram, izbrīnu, kas cilvēkam nepāriet 6 sekundes un ilgāk – tās ir viltus emocijas.

Vētraina priecāšanās. Pārmērīgas emocijas var neliecināt par sarunas biedra atklātību. Ja ar Jums pēkšņi sāk runāt pārmērīgi pieklājīgi, vai tieši pretēji – uz Jums sāk kliegt un vētraini reaģēt, tad tas varētu nozīmēt to, ka cilvēks cenšas nomaskēt savas reālās jūtas zem citām maskām.

Uzvedība provokāciju laikā

Vai Jums patīk hokejs zālē? Ja Jūs strauji nomainīsiet tēmu, tad cilvēks, kurš runā nepatiesību, uztvers to ar atvieglojumu, atbalstīs Jūsu iniciatīvu, jo viņš lieliski saprot – jo mazāk Jūs runāsiet ar viņu, jo mazāk izredžu viņam “kļūdīties” un nodot sevi. Ja sarunas biedrs ir atklāts, tad viņa dabīgā reakcija būs neizpratne par tēmas nomaiņu, neapmierinātība, ka viņa stāsts netika noklausīts līdz galam. Viņš centīsies atgriezties pie iepriekšējās sarunas tēmas.

Jūs man nepatīkat… Ja Jums rodas šaubas par sava sarunas biedra atklātību, tad mēs rekomendējam neviļus parādīt, ka Jūs neticat sarunas biedra stāstījumam: pēc viņa atbildes uz kārtējo jautājumu ieturiet pauzi, paskatieties uz viņu uzmanīgi, ar neuzticību. Ja Jūsu sarunas biedrs nav atklāts, tad tas izraisīs apmulsumu, nedrošību. Ja cilvēks runā patiesību, tad viņš bieži sāk dusmoties, uzstājīgi skatīties uz Jums. Viņā var pamanīt sekojošas pārmaiņas: parādās dusmas, lūpas tiek cieši saspiestas, tiek savilktas uzacis.

Acu kustība

Visiem labi zināmā paruna vēsta, ka acis ir dvēseles spogulis. Cilvēks ir ierīkots tā, ka acis aktīvi piedalās domāšanas procesā. Tās ieņem kādu konkrētu stāvokli atkarībā no tā, kāda smadzeņu daļa šobrīd tiek nodarbināta. Zinot to, mēs varam paredzēt, ar ko nodarbojas smadzenes kādā konkrētā dialoga brīdī: izdomā kaut ko jaunu vai apstrādā reālu informāciju.

Jūs redzat, ka Jūsu sarunas biedra acis skatās pa kreisi un uz augšu no Jums (cilvēks skatās uz labo augšējo stūri), tas liecina par to, ka viņš konstruē attēlu. Pa labi un uz augšu no Jums (viņam tas ir kreisais augšējais stūris) – vēršanās pie vizuālās atmiņas. Skatās pa kreisi (labā puse) – izdomā skaņu, pa labi (kreisā puse) – cenšas atcerēties to, ko dzirdēja. Acis nolaistas uz leju pa kreisi (apakšējais labais stūris) – sajūtu pārbaudīšana. Lejā un pa labi (apakšējais kreisais stūris) – pārdomā situāciju, sarunājas pats ar sevi. Ja skatiens ir taisns, tad cilvēks cenšas atcerēties informāciju.

Piemēram, ja Jūs pavaicājāt savam priekšniekam par algas datumu, un, atbildot, viņš skatās uz leju un pa labi no Jums, tad viņš par to domā pirmo reizi un veido atbildi “sarunas laikā”, domā. Ja viņš skatās pa labi, tātad, saka to, ko dzirdēja iepriekš no augstāk stāvošās priekšniecības.

Vēlamies pievērst Jūsu uzmanību šādai niansei: ja Jūs sarunājaties ar kreili, tad labā un kreisā puses būs samainītas vietām. Tieši tāpat būs arī tiem cilvēkiem, kuriem ir vairāk attīstīta kreisā smadzeņu puslode, piemēram, tā saucamie pārmācītie kreiļi.

Pastāv viedoklis, ka tiešs skatiens acīs simbolizē par cilvēka patiesumu, savukārt tad, ja viņš novērš skatienu, tad saka, ka kāds “slēpj” acis vai kaut ko slēpj. Patiesībā tā nemaz nav. Sarunas laikā bieži vien ir jāpārtrauc acu kontaktu, lai fokusētos uz kādu konkrētu domu, padomātu, atcerētos.

Lietošanas instrukcija

Sastādot kopainu par cilvēku pēc divām-trīs pazīmēm, kas aprakstītas šajā rakstā – tā būs vislielākā kļūda. Visu, ko Jūs pamanījāt sarunas laikā, mēs rekomendējam apkopot sarunas beigās, lai varētu novērtēt visu “sarunas” ainu. Tai pat laikā Jums var ļoti traucēt tas, kā Jūs esat izlēmusi uztvert cilvēku, ar kuru plānojat tikties. Necentieties kaut ko atmaskot, bet centieties novērot. Parasti, lai pareizi atpazītu melojoša cilvēka uzvedību, jāzina, kā viņš uzvedas tad, kad runā patiesību viņam komfortablos apstākļos. Tāpēc jebkuras analīzes labāk veikt ar cilvēkiem, kuru Jūs neredzat pirmo reizi. Kaut gan, sākt atcerēties dažas sava sarunas biedra īpatnības derētu jau pirmajā tikšanās reizē.

Līdzīgu rakstu Kā tpazīt melus lasiet spiežot te!

Par autoru
StarStyle

Sieviešu apģērbu interneta veikals StarStyle piedāvā saviem klientiem īpaša dizaina apģērbu, kas izcels Jūsu personību uz apkārtējo fona. Jūs pamanīs! Jūs būsiet zvaigzne, kas mirdz visspožāk!